Alus darītava ILGEZEEM kļuva par pirmo ražotni Rīgas apkārtnē Hilgezeem, kura tika dibināta tālajā 1863. gadā.

Jau 1870. gadā, iepretim rūpnīcai ILGEZEEM, tika atvērta alus darītava Tanheizers. Šīs alus darītavas nosaukums nebija nejaušs. Tieši tolaik, Rīgā, atpūtās izcilais vācu komponists Rihards Vāgners, operas „Tanheizers” autors  (1845). Tā dzima leģenda par leģendārā komponista sasaisti ar Rīgas alus darītavas nosaukumu.

XIX gadsimtā alus darīšana Eiropā un Krievijas impērijā kļuva ļoti populāra, alus darītavas auga kā sēnes un šī nodarbe kļuva par ekonomikas, kultūras un izglītības attīstību. Par cik tradicionālais alus, kas nepārsniedza 1%-2% alkohola toleranci, tika pasniegts gandrīz vai katrā ceļmalas krogā, apkārt alus darītavām sāka veidoties parki kā savdabīgās alus cienītāju un to brālību pulcēšanās un sanāksmju vietas. Ēkās un muižās, kas tika celtas tolaik, bija paredzētas plašas telpas alus un, nereti līdzās, grāmatu glabāšanai. Par cik alus patēriņš un cienītāju uzvedība sāka radīt sašutumu, idejas par lielajām alus sētām izgaist un amatieri pievēršas koncertu un citu arī nopietnu pasākumu organizēšanai, kas tiešā veidā pārtapa par konkrētiem biznesa plāniem.

Rūpnīca ILGEZEEM kļuva par galveno Pilsner iesala ražotāju, nodrošinot pārējās alus darītavas ar pamata izejvielu.

XX gadsimta sākumā lielākā daļa alus darītavu tika izdemolētas un bija spiestas pārtraukt savu darbu. Šāds liktenis piemeklēja arī mūsu rūpnīcu ILGEZEEM: pagrabi bija daļēji sagrauti, vārīšanas ceha iekārtas demontētas. 1915. gadā abas alus darītavas slēdza un ražošanas iekārtas izveda uz Krieviju.

30. gados alus darītavas ILGEZEEM un Tanhaizers nacionalizēja, un, laika periodā no 1938. līdz 1939. gadam, notika ražotņu rekonstrukcija.Atjaunotās rūpnīcas ILGEZEEM darbības uzplaukums sākās pēc Otrā pasaules kara: pieauga alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanas apjomi, tika izstrādātas un ieviestas ražošanā tādas atpazīstamas alus markas kā Iļģuciema tumšais alus un Dižalus, milzīgu popularitāti un atzinību iedzīvotāju vidū bija iemantojuši arī bezalkoholiskie dzērieni, kas tika gatavoti no pašu ražota iesala – iesala dzēriens Veselība un Iesala dzēriens. Šajā laikā sākās arī iesala ekstrakta ražošana.

Liela uzmanība tika veltīta dažādu zinātnes un tehnisko darbu izstrādei. Rūpnīcas darbinieki, sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas speciālistiem, ar saviem izgudrojumiem, vairākkārt piedalījās Tautsaimniecības sasniegumu izstādē (ВДНХ), Maskavā, kur guva atzinību un apbalvojumus.

60.gados rūpnīcas ILGEZEEM produkcija ieguva lielu popularitāti Krievijas, Moldovas, Ukrainas un Kazahstānas tirgos. Ražošanas jauda bija pārsteidzoša: gada laikā tika saražoti 1,3 miljonu litru alus, 400 tūkstošu litru bezalkoholisko dzērienu un 750 tonnas iesala ekstrakta. Rūpnīca atsāka ražot plaši pazīstamās alus šķirnes Dižalus tumšais un Martas, kas, pelnīti, tika uzskatītas par labākajiem alus paveidiem ne tikai Rīgā, bet arī ārpus tās. Tieši tad bezalkoholisko dzērienu patēriņa tirgū atgriezās Latvijas iedzīvotāju iecienītais Iļģuciema kvass.

2013. gadā alus darītava ILGEZEEM atzīmēja savu 150 gadu jubileju.