Februāra sakumā, Jūrmalas Valsts Ģimnāzijā norisinājās Volejbola turnīrs septīto-devīto un desmito-divpadsmito klašu grupās. Bez pirmajām trijām godalgotajām vietām katrā vecuma grupā, tika atzīmētas rādošākās komandas, rezultatīvākie spēlētāji, ka arī aktīvākie atbalstītāji.

“Vēlamies izteikt pateicību par Jūsu dāsno atbalstu Jūrmalas Valsts ģimnāzijas volejbola turnīrā.  Jūsu palīdzība ļāva nodrošināt augstu pasākuma kvalitāti un radīt neaizmirstamu pieredzi dalībniekiem un skatītājiem. Skolēniem ļoti patika,” – saka Jūrmalas Valsts Ģimnāzijas administrācija.

“Sveicam uzvarētājus! Nodarbojāties ar sportu arī turpmāk, pilnveidojiet savas prasmes un zināšanas. Mīlat savu pilsētu, mīlat savu valsti,” – noslēdz SIA ILGEZEEM Mārketinga un pārdošanas nodaļas vadītājs Rihards Jablokovs.

 

Kamēr publiskajā telpā daiļrunīgi prāto par noteikumiem, kuri darbojās brīvajā tirgū, norādot uz to, ka Latvijā ir labvēlīga situācija, lai izraudzīt labāko priekš pircēja, patērētājs neuztver īsto kvasu kā produktu, kas var būt vērtīgāks par alu. SIA ILGEZEEM pieder Latvijas pilsoņiem, kuri, saglabājot tehnoloģisko un rūpniecisko mantojumu, popularizē tradicionālos Latvijai iesala dzērienus tai skaitā citu valstu tirgos, un, neskatoties uz to, ka alu ražot izdevīgāk, Iļģuciema rūpnīca ražo arī sidru.

Latvijā gandrīz nav profilējošo ražotņu, kuras piedāvā kvalitatīvus alkoholiskos un bezalkoholiskos iesala dzērienus, savukārt industriālā alus pagatavošana, lielākoties, funkcionē ārpus mūsu valsts un sagādā uz šejieni nedārgu alkoholisko alus dzērienu.  

Vēl vairāk, – akcīze, piemēram, sidram ir 0,64 eiro centi par litru. Tikai akcīze, bez iepakojuma izmaksām (etiķete, pudele, korķis un aizvākošana), bez DIO izmaksām, bez loģistikas izmaksām, bez tirgotāju un distributoru intereses, kura izpaužas cenā, par kuru sidra pudeli izvieto veikala plauktā. Latvijā sidru saražo un nopērk maz, nav ābolu dārzu, kur tiek audzēti attiecīgās šķirnes augļi. Vācijā, Francijā, Spānijā un Itālijā akcīzi sidram nepiemēro un šādi pasākumi tiek īstenoti lauksaimniecības attīstības labā.

“Latvijā tiek tirgots mikroskopisks daudzums sidra. Attiecīgā nodokļa iekasēšanas apjoms valsts mērogā, — neliela nauda un kur tad slēpjas saprāts? Neloģiski. Izskatās, ka Latvijā nav speciālistu, kuriem rūp ekonomikas attīstība. Viens princips mazāk tērēt, bet otrs: vairāk pelnīt. Abi ir pareizi, bet vajadzīgs līdzsvars. Ekonomika kaut kā eksistē, tika palielināts nodokļu slogs, budžets tiek aizlāpīts, bet tas ir ceļš uz nekurieni. Kāpēc kompānijas no Eiropas bēg un attīstās Amerikā? Tāpēc, ka piešķir dotācijas būvniecībai, nodokļu brīvdienas, tikai brauciet un ražojiet pievienoto vērtību. Nosacīti ņemam 10 eiro centus un pārvēršam tos par 50 eiro centiem. No šīs pievienotās vērtības dzīvo visi,” – skaidro ilggadējs pastāvīgs SIA ILGEZEEM valdes priekšsēdētājs Roberts Volfs.

Latvijā bija pietiekami daudz ražotņu. Varēja būt arī tagad. Uz dotu brīdi Iļģuciema dzērienu ražotne aizņem pavisam neielielās platības, neskatoties uz ražotnes apjomiem. Ražojot vairāk kā 6 miljonus litru dzērienu gadā, ražotne aizņem tikai nedaudz vairāk kā 11 tūkstošus kvadrātmetrus pašā Pārdaugavas centrā, tajā laikā, kad ražotnes ar līdzīgu jaudu aizņem, ka minimums, divreiz lielākas platības.

“Loģiski būtu būvēt jaunu rūpnīcu. Vērtējot būvniecību no nulles, ārpus pilsētas robežām, lai skaisti un pareizi, – sāc salīdzināt. Uzbūvēt rūpnīcu Polijā vai Francijā izmaksās tik pat daudz, bet attiecīgo valstu tirgus ir daudzkārtīgi lielāks un tur ir ievērojami lielāks atbalsts no valsts puses. Tai skaitā dotācijas un nodokļu atvieglojumi, lai ražotājs saredzētu elementāru ekonomisku jēgu.

Priekš ražotājiem Latvija var kļūt pievilcīgāka nekā Amerika. Piemēram, zemes piešķiršana būvniecības vajadzībām, piemērojot īpašos nosacījumus, komunikāciju ierīkošana, nodokļu brīvdienas, bezprocentu kreditēšana rūpnīcas būvniecības laikā vai daļējā būvniecības un projekta finansēšana. Praksē tas varētu izskatīties šādi: ražotājs paņem zemes gabalu par vienu eiro, uzņemoties atbildību ne tikai par rūpnīcas uzbūvēšanu, bet arī par tās darbības nodrošināšanu. Jaunu strādājošu rūpnīcu, pie šādiem nosacījumiem, uzceltu ne tikai es,” – kā piemēru min SIA ILGEZEEM valdes priekšsēdētājs Roberts Volfs.

Eksportējot produkciju arī uz citiem tirgiem, vietējais ražotājs saskarās arī ar to, ka ārzemju patērētājam, no sākuma, vajag izskaidrot ko viņam vispār piedāvā. Un dara viņš to par savu naudu. 2024. gadā SIA ILGEZEEM eksportēja sešpadsmit valstīs, proti, Vācija, Polija, Igaunija, Lietuva, Izraēla, Lielbritānija, Amerika, Īrija, Ukraina, Dānija, Bulgārija, Austrālija, Slovākija, Čehija, Spānija un Nīderlande. Piemēram, Rietumvācijā nezin kas ir kvass, bet zina, kas ir iesala dzēriens.

“Mūsu ražošana ir unikāla un standarta risinājuma nav. 2022. gadā, daļēji, tika modernizēta ražošanas līnija. Atsevišķu ražošanas mezglu ierīkošanā tika ieguldīti vairāk kā 700 tūkstoši eiro, tika izveidotas arī programmas, kuras pielāgoja, lai pārvaldīt jaunas iekārtas un uzraudzīt to darbību. Pudeļu pildīšanas un aizvākošanas līnijā, alus ražošanai, tiek izmantoti standarta risinājumi, kuri der arī mums, bet ir ražošanas posmi, kurus nav iespējams modernizēt pie nosacījuma, ka tiek saglabāta vēsturiski autentiskā receptūra,” – uzsver Roberts Volfs, piebilstot, ka Iļģuciema iesala dzērienā nav nedz sintētisko krāsvielu, nedz konservantu, nedz aromatizētāju.

 

Tirgotāji nāk klājā ar šausminošiem apgalvojumiem par nemitīgu cenu pieaugumu pat mazāk kvalitatīvajiem produktiem. Savukārt tirgotājiem pārmet mazkvalificēta darba spēka esību. Toties šajā ķēdē, kārtējo reizi, ražotāji var būt spiesti kaut ko mainīt savā ikdienā. Ir noiets garš ceļš, lai pircējs, bez šaubām un ilgas etiķetes pētīšanas, droši, varētu ielikt savā iepirkumu grozā to vai citu vietējās izcelsmes pārtikas preci. SIA ILGEZEEM ir vienīgais uzņēmums, kas, joprojām, izmanto tehnoloģiju, kura nodrošina patieso pievienoto vērtību dzērienu un citu produktu pagatavošanas procesā.

Pārtikas produkta cena, galvenokārt, ir noteicošais faktors kāpēc pircējs izvēlas to vai citu ražotāju. Toties, lai saņemt kvalitatīvu produktu plauktā, jāpiedomā ne tikai pie noformējuma vai pareizo vārdu piemeklēšanas etiķetē vai reklāmas saukļos. Bez nemitīgiem paškontroles un kontroles pasākumiem, ražotāji iestājās arī par drošās patērēšanas vides saglabāšanu un pilnveidošanu.

“Ražotājs izstrādā iekšējās instrukcijas darbiniekiem pat mazsvarīgos jautājumos. Pārbaudes un prasību ievērošanu nodrošina arī laboratorija. Ja tiek norādīts uz garšas neatbilstību, – mēs operatīvi reaģējām. Galvenais, lai paraugs, kas izraisa aizdomas par neatbilstību, operatīvi tiktu nogādāts mūsu laboratorijā. Lai tiktu nostiprināts darbību algoritms strīdīgajās situācijās, tiešā komunikācija ar ražotāju ir arī patērētāja interesēs,” – skaidro SIA ILGEZEEM tehnologs Dana Bubina.

Sabiedrības attīstības līmenis un ierastā balsošana ar savu maku veido kolektīvu domāšanas veidu. Un ja kāds šajā procesā sāk tirgoties vai šmaukties, – kļūst grūtāk sasniegt kopējo mērķi viedā patērēšana.

“Agrāk visi gribēja ieekonomēt un veikalos varēja iegādāties majonēzes, kurās bija saharīns. Uz dotu brīdi šādu piedāvājumu nav. Mēs esam izstrādājuši vairākus desmitus tomātu mērču un majonēžu variācijas. Latvijā nav tik daudz ražotņu un kā rezultātā arī strādājošo tehnologu. Kā ieguldījums kopējā, tai skaitā izglītojošā procesā tika izveidota pēdējā variācija Iļģuciema zīmola tomātu mērču līnijai. Tehnologam ļoti svarīgi un gribās strādāt tikai ar tādiem piegādātajiem, kuri nodrošina vienas un zināmās kvalitātes izejvielas. Mēdz būt, ka viena receptes sastāvdaļa nonāk līdz ražotnei ne ātrāk kā pēc mēneša kopš tās pasūtīšanas. Savukārt vienas mērces izstrāde var aizņemt vēl no mēneša līdz pusgadam. Pirms produkts nokļūst tirdzniecības plauktā to pagaršo vairāki desmiti cilvēku. Piemēram, majonēzes pagatavošanā tiek pielietota tāda krāsviela kā beta-karotīns, toties dotās krāsvielas, neskatoties uz to, ka viņa ir dabīgā, marķējums satur burtu “E”, kas kļūst toksisks cilvēku uztverē un mēs atradām risinājumu. Ar izejvielu piegādātāju starpniecību, – tika sameklēts ķirbja-ābolu koncentrāts, pievienojām ābolu etiķi un majonēze kļuva īstenāka un dabīgāka,” – skaidro SIA ILGEZEEM tehnologs Dana Bubina.

SIA ILGEZEEM uzsver, ka pati dārgāka un vērtīgāka ražošanas sastāvdaļa ir cilvēku un unikālo speciālistu darbs. Un tikai ar šādu nostāju var veicināt multiplikatīvo efektu tautsaimniecībā.

“Ir noteikts slieksnis, kad dzēriens tiek uzskatīts par nekaitīgu veselībai saturošā cukura daudzuma attieksmē, proti, līdz 8% procentiem cukura. Vēsturiski visi Iļģuciema dzērieni, izņemot Veselības dzērienu, – ir zem 8% cukura daudzuma sliekšņa. Savukārt Iļģuciema Veselības dzērienā cukura daudzums ir lielāks, jo iesala pagatavošanas laikā arī veidojās dabīgs un labvēlīgs cilvēka organismam cukurs. Vel vairāk, – Iļģuciema alus un kvasa darītava ir vienīga ražotne, kura piekopj autentisku iesala dzērienu pagatavošanas tehnoloģiju, kura ir vairāk kā simts gadus veca, un šo procesu optimizēt nevar. Mēs izmantojām iesala dzērienu iekrāsošanai pilnīgi dabīgu krāsvielu, kuru var iegūt tikai pašdarināšanas ceļā, proti, dedzināto cukuru, kurš veido šo īpatnējo un unikālo karameles piegaršu. Tā nedara neviens. Tikai mēs,” – skaidro SIA ILGEZEEM valdes priekšsēdētājs Roberts Volfs.

Prakse, kad gāzētu dzērienu vai limonādi pagatavo stundas laikā, saberot vienā katlā ķīmiskos aromatizētājus, konservantus, krāsvielas, saldinātājus, reizēm pilienu sulas koncentrāta, Neatkarīgā galvaspilsētas alus un kvasa darītava ILGEZEEM ne tikai nepiekopj, bet arī mēģina izskaust kā tādu.

“Par ķīmisko krāsvielu sastāvdaļām detalizētu informāciju neviens nesniedz. Tāpēc, iestājoties par atbildīgu ražošanu un viedo patērēšanu, neskatoties uz attiecīgā ražošanas procesa posma ekonomisko nerentabilitāti, mēs turpinām vārīt dabīgo krāsvielu patstāvīgi. Iesala dzērienu pagatavošana ir sarežģīts process. Iļģuciema iesala dzērieni nav sterili un viņi ir ar savu mikrofloru, kurai nav dinamikas, tātad viņa neattīstās un nav patogēna. Tieši pretēji, – viņa ir veselīga un ieteicama cilvēka organismam, pat ja dzērienam ir cauri derīguma termiņš,” – uzsver Roberts Volfs.

Uz dotu brīdi rūpnīca ir nonākusi pie dilemmas attiecībā uz leģendāro vēsturisko Iļģuciema iesala dzērienu Veselības, par kuru ražotājs maksā paaugstinātu nodokli sakarā ar cukura daudzumu.

“Ja mēs samazināsim cukura daudzumu vēsturiskajā receptūrā un sāksim maksāt mazāk nodokļus, – mēs neieliksim šo naudu sev kabatā. Mēs vienkārši padarīsim produktu lētāku. Bet ja mēs saglabāsim tradicionālo receptūru, – tad dzēriens tirdzniecības plauktā kļūs vēl dārgāks. Mēs negribam graut tradīcijas un mainīt iepriekšējā gadsimtā izstrādāto recepti. Ja mēs samazināsim cukura daudzumu, – tas jau būs pavisam cits dzēriens, nevis tāds, kurš ļāva Latvijai pieteikt savu identitāti pasaules līmenī. Jāatzīmē, ka viens dāņu uzņēmums, Āfrikā, lielos daudzumos tirgo bezalkoholiskos iesala dzērienus, kurus pozicionē kā šķidro ēdienu. Ja tev ir aktīvs dzīves veids, tu sporto vai daudz kusties, – tad iesala dzērienu patēriņš ir ne tikai nekaitīgs, bet arī ieteicams kā pilnvērtīgs enerģijas avots,” – noslēdz SIA ILGEZEEM ilggadējais pastāvīgs valdes priekšsēdētājs Roberts Volfs.

 

“Alus ir Latvijas nacionālais produkts. Ar savu vēsturi. Līgo un Jāņi ir ne tikai ugunskuri vai siers, bet īstenie Vislatvijas alus svētki, pat tad, ja latvietis ir aizbraucis un apmeties uz dzīvi citā valstī. Mērķtiecīgā cīņa ar dzeršanu notiek jau gadus sešus. Ja mēs analizējam alus patēriņu litros Latvijas mazumtirdzniecībā, tad, pēdējo piecu-sešu gadu laikā, tas samazinājies par 20%. Solis pa solim, patēriņš kritīs vēl par 5%-8%, bet tikai 3% gadījumos sagaidāma apzinīgā dzeršanas atmešana.

Precīzu ciparu vai aprēķinu par attiecīgo ierobežojošo pasākumu kaitējumu nav. Pie dotā jautājuma var strādāt vesels institūts, rēķinot sliktuma pakāpi nodokļu celšanai vai reklāmas un citu pasākumu ierobežošanai. Lielie zīmoli vai tie saucamie “monstri”, kuriem kopējā tirgus daļa ir ap 60%, sen ir pārstāvēti plauktos vai “sēž pie galda”. Jebkuram aldarim, kurš grib brūvēt no jauna vai attīstīt savu ražotni, – iespējas sevis prezentēšanai būs minimālas. Tāpēc pieņemtie un plānotie likuma grozījumi ražotājus viennozīmīgi ietekmes, jo jaunu produktu būs grūtāk piedāvāt. Ja tu atnāc pakaļ alum, tu ar kaut kādu alu arī aiziesi. Ar zināmu vai nezināmu, bet ar alu. Ir arī privātzīmoli, kuri piedāvā savu produkciju par zemām cenām. Tie, kas ir tikuši pie galda tad, kad viss bija atļauts, – tiem ir priekšroka.

Kas notiks ar budžeta ieņēmumiem, – mūs tas vismazāk interesē. Mēs domājām kā mums izdzīvot. Mēs esam tie, kas maksā budžetā un to ir jāsaprot. Tie, kas uzliek mums slogu un palielina to, – absolūti nerūpējās par rītdienu un parītdienu, toties atskaitē viņiem būs rakstīts, ka viņi ir ietekmējuši alkohola patēriņu. Par cik akcīzes nodoklis būtiski tiek pacelts, tad, kopumā, budžets necietis. Viņš cietis tikai tad, kad kāds no ražotājiem bankrotēs un samazināsies darba vietas.

Jebkurā gadījumā: nozare cietis vairāk nekā tirdzniecība. Ražotājiem šis sekas būs jūtamākas nekā pārdevējiem. Subjektīvi, šogad, akcīzes nodokļa slogs kaitēs ražošanas attīstībai 30% apmērā, savukārt kaitējums no reklāmas ierobežojumiem sasniegs 70%-80%. Ja mēs pieņemam, ka reklāmas ierobežojumi tiek ieviesti un paliek, pie nosacījuma, ka 2026. gadā akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta vēl, – kaitējums konkrēta tipa darbībai ir aprēķināms, bet reālās sekas nav izrēķināmas.

Latvijā akcīzes nodokļa slogs ir lielāks nekā, piemēram, Vācijā. Vācieši ir ar spēcīgāku ekonomiku. Vācietis arī izdzer vairāk. Tāpēc mēs, līdz galam, neizprotam, kāpēc mūsu mazā valstī, ar trauslu ekonomiku, ražotājiem traucē mierīgi dzīvot un strādāt, aizbildinoties ar rūpēm par cilvēku veselību.

Šajā gadā, viena alus litra cenā, kur alkohola saturs ir 5%, ir ierēķināts akcīzes nodoklis 0,49EUR apmērā, savukārt alum, kura alkohola saturs ir 5,8%, akcīze sastāda gandrīz 0,57EUR. Ar 2026.gadu akcīzes nodokļa slogs viena alus litra kontekstā palielināsies līdz 0,54EUR un gandrīz 0,63EUR attiecīgi.

SIA ILGEZEEM rūpnīcas veikalu tīklā, uz dotu brīdi, strādā 15 veikali Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā un Ādažos. Pieļauju domu, ka 30% gadījumos, svētdienās, veikalu durvis būs ciet. Pie krītošā apgrozījuma, uzturēt veikalu kļūst dārgi. Samazināsies arī darba stundas. Cik šie pasākumi būs efektīvi alkohola patēriņa mazināšanas ietvarā, – jautājums uz kuru mēs visi kopā atbildēsim vēlāk. Savukārt mājās gatavotā alkohola meistarība un alternatīvā tirdzniecība attīstīsies. Proti, kandžas ražošana pieaugs, bet kas attiecināms uz tā saucamajām točkām, tad prognozēt dotā tipa nodarbes attīstību nav mūsu kompetencē.

Jebkurā gadījumā, – vislabākais ierobežojums alkoholisma apkarošanā: ekonomikas attīstība un labklājības veicināšana.

Vai mūsu realitāte, kur ziņu topā, bez kara, ir notiekošais ar Latvijas dzelzceļu vai airBaltic, veicina miera sajūtu? Pieaug depresijas epizodes un alkohols, cilvēkam ar vājāku raksturu, – ir glābiņš. Ja mēs kā valsts un vienota tauta skaidri nesaredzam mūsu izaugsmi un neticam, ka rīt būs labāk, – diezgan pagrūti cīnīties ar alkohola patēriņa samazināšanu. Mūsuprāt galvenā atslēga alkoholisma apkarošanā: zināt un saprast kāda mums būs rītdiena. Tad arī varēs mērīt dzīves kvalitātes celšanas pasākumu efektivitāti,” – norāda SIA ILGEZEEM Mārketinga un pārdošanas nodaļas direktors Rihards Jablokovs.