ILGEZEEM: nozare cietis vairāk nekā tirdzniecība

“Alus ir Latvijas nacionālais produkts. Ar savu vēsturi. Līgo un Jāņi ir ne tikai ugunskuri vai siers, bet īstenie Vislatvijas alus svētki, pat tad, ja latvietis ir aizbraucis un apmeties uz dzīvi citā valstī. Mērķtiecīgā cīņa ar dzeršanu notiek jau gadus sešus. Ja mēs analizējam alus patēriņu litros Latvijas mazumtirdzniecībā, tad, pēdējo piecu-sešu gadu laikā, tas samazinājies par 20%. Solis pa solim, patēriņš kritīs vēl par 5%-8%, bet tikai 3% gadījumos sagaidāma apzinīgā dzeršanas atmešana.

Precīzu ciparu vai aprēķinu par attiecīgo ierobežojošo pasākumu kaitējumu nav. Pie dotā jautājuma var strādāt vesels institūts, rēķinot sliktuma pakāpi nodokļu celšanai vai reklāmas un citu pasākumu ierobežošanai. Lielie zīmoli vai tie saucamie “monstri”, kuriem kopējā tirgus daļa ir ap 60%, sen ir pārstāvēti plauktos vai “sēž pie galda”. Jebkuram aldarim, kurš grib brūvēt no jauna vai attīstīt savu ražotni, – iespējas sevis prezentēšanai būs minimālas. Tāpēc pieņemtie un plānotie likuma grozījumi ražotājus viennozīmīgi ietekmes, jo jaunu produktu būs grūtāk piedāvāt. Ja tu atnāc pakaļ alum, tu ar kaut kādu alu arī aiziesi. Ar zināmu vai nezināmu, bet ar alu. Ir arī privātzīmoli, kuri piedāvā savu produkciju par zemām cenām. Tie, kas ir tikuši pie galda tad, kad viss bija atļauts, – tiem ir priekšroka.

Kas notiks ar budžeta ieņēmumiem, – mūs tas vismazāk interesē. Mēs domājām kā mums izdzīvot. Mēs esam tie, kas maksā budžetā un to ir jāsaprot. Tie, kas uzliek mums slogu un palielina to, – absolūti nerūpējās par rītdienu un parītdienu, toties atskaitē viņiem būs rakstīts, ka viņi ir ietekmējuši alkohola patēriņu. Par cik akcīzes nodoklis būtiski tiek pacelts, tad, kopumā, budžets necietis. Viņš cietis tikai tad, kad kāds no ražotājiem bankrotēs un samazināsies darba vietas.

Jebkurā gadījumā: nozare cietis vairāk nekā tirdzniecība. Ražotājiem šis sekas būs jūtamākas nekā pārdevējiem. Subjektīvi, šogad, akcīzes nodokļa slogs kaitēs ražošanas attīstībai 30% apmērā, savukārt kaitējums no reklāmas ierobežojumiem sasniegs 70%-80%. Ja mēs pieņemam, ka reklāmas ierobežojumi tiek ieviesti un paliek, pie nosacījuma, ka 2026. gadā akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta vēl, – kaitējums konkrēta tipa darbībai ir aprēķināms, bet reālās sekas nav izrēķināmas.

Latvijā akcīzes nodokļa slogs ir lielāks nekā, piemēram, Vācijā. Vācieši ir ar spēcīgāku ekonomiku. Vācietis arī izdzer vairāk. Tāpēc mēs, līdz galam, neizprotam, kāpēc mūsu mazā valstī, ar trauslu ekonomiku, ražotājiem traucē mierīgi dzīvot un strādāt, aizbildinoties ar rūpēm par cilvēku veselību.

Šajā gadā, viena alus litra cenā, kur alkohola saturs ir 5%, ir ierēķināts akcīzes nodoklis 0,49EUR apmērā, savukārt alum, kura alkohola saturs ir 5,8%, akcīze sastāda gandrīz 0,57EUR. Ar 2026.gadu akcīzes nodokļa slogs viena alus litra kontekstā palielināsies līdz 0,54EUR un gandrīz 0,63EUR attiecīgi.

SIA ILGEZEEM rūpnīcas veikalu tīklā, uz dotu brīdi, strādā 15 veikali Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā un Ādažos. Pieļauju domu, ka 30% gadījumos, svētdienās, veikalu durvis būs ciet. Pie krītošā apgrozījuma, uzturēt veikalu kļūst dārgi. Samazināsies arī darba stundas. Cik šie pasākumi būs efektīvi alkohola patēriņa mazināšanas ietvarā, – jautājums uz kuru mēs visi kopā atbildēsim vēlāk. Savukārt mājās gatavotā alkohola meistarība un alternatīvā tirdzniecība attīstīsies. Proti, kandžas ražošana pieaugs, bet kas attiecināms uz tā saucamajām točkām, tad prognozēt dotā tipa nodarbes attīstību nav mūsu kompetencē.

Jebkurā gadījumā, – vislabākais ierobežojums alkoholisma apkarošanā: ekonomikas attīstība un labklājības veicināšana.

Vai mūsu realitāte, kur ziņu topā, bez kara, ir notiekošais ar Latvijas dzelzceļu vai airBaltic, veicina miera sajūtu? Pieaug depresijas epizodes un alkohols, cilvēkam ar vājāku raksturu, – ir glābiņš. Ja mēs kā valsts un vienota tauta skaidri nesaredzam mūsu izaugsmi un neticam, ka rīt būs labāk, – diezgan pagrūti cīnīties ar alkohola patēriņa samazināšanu. Mūsuprāt galvenā atslēga alkoholisma apkarošanā: zināt un saprast kāda mums būs rītdiena. Tad arī varēs mērīt dzīves kvalitātes celšanas pasākumu efektivitāti,” – norāda SIA ILGEZEEM Mārketinga un pārdošanas nodaļas direktors Rihards Jablokovs.