Sidra atklāšana meklējama VIII—IX gadsimtos, kad, saspiežot sapuvušos ābolus, tika iegūts reibinošs šķidrums. Kopš XII gadsimta nogatavināto ābolu alkoholiskais dzēriens bija plaši izplatīts Normandijā un Anglijā, kur sidra patēriņš bija raksturīgs tikai rudenī, tāpēc, vēlāk, Eiropā izvērsās sezonālie sidra svētki.

Ar rūpniecības attīstību tika uzsākta dzirkstošā sidra ražošana, savukārt klasiskā sidra pagatavošana palika amatieru pārziņā. Tradicionāli sidra gatavošanā izmanto vairākas ābolu šķirnes, lai dzēriens nebūtu pārmērīgi skābs. Sidra patēriņa kultūrā ir iesakņojusies pārliecība, ka šīs dzēriens ir piemērots sievietēm, saviesīgajām sarunām un kā ikdienas pēcpusdienas dzēriens.

Iļģuciema dzirkstošie sidri tiek pagatavoti no fermentētās ābolu sulas un ābolu sulas koncentrāta. Nesatur konservantus, savukārt satur antioksidantus un vitamīnu C.